аннотация
Uz Zemes katrs mirklis ir mācību stunda, lai mūsu Dvēseles augtu. Un tam, vai mēs to apzināmies vai ne, nav nozīmes. Tā vienkārši notiek. Jo mēs krājam pieredzi.
Reizēm šķiet, ka pieredze ir pārāk smaga, vai, ka tā ir slikta. Nav sliktas, vai labas pieredzes. Ir tikai pieredze! Tā mēs augam. Tā nobriest mūsu Dvēseles.
Neviens nekad nav teicis, ka ceļš uz Gaismu sevī ir viegls. Taču apzinoties patiesību par savu būtību, par savu brīvību, pazūd bailes, pazūd drāma, pazūd vajadzība spēlēt upuru lomas… Mēs pasaulē sākam dzīvot caur sirdi, nevis caur prātu, caur tīrām sajūtām, nevis emocijām. Mēs pasaulē sākam vērties vaļējām acīm. Te un tagad.
Izdzīvo pēdējo stāstu “Eņģeļu acis” kopā ar Elizabeti. Viņas ceļu līdz Gaismai bez robežām. Līdz absolūtai brīvībai SEVĪ.